Apvienotās Karalistes ekonomiskās situācijas analīze
Šī ir noslēdzošā daļa analīzei par Lielbritānijas pievienošanos eirozonai, kas saliek visus akcentus un pamato analīzi ar reālās ekonomikas datiem. Tiesa, jāatzīst, ka mūsdienu reālpolitikā politiskie argumenti samērā bieži pārspēj ekonomiskos argumentus un teorētiski iespējams, ka tas varētu notikt arī Apvienotajā Karalistē.
Adaptējot EMS konverģences kritērijus Apvienotajai Karalistei var konstatēt, ka tā atbilst visiem iestāšanās eiro zonā nosacījumiem. Par to liecina tas, ka 2006. gadā Apvienotās Karalistes budžeta deficīts bija 35,4 miljardi sterliņu mārciņas, kas ir ekvivalents 2,7%. Savukārt valdības kopējais parāds bija 571,8 miljardi, kas sastāda 43,5% no iekšzemes kopprodukta. Šie dati tika ziņoti Eiropas Komisijai 2007. gada marta beigās. Savukārt, ja inflācija 2006. gadā bija 2,3%, tad 2007. gada augustā inflācijas līmenis bija samazinājies līdz 1,8% augustā (jūlijā inflācijas līmenis bija 1,9%), kas pilnībā atbilst visiem Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem.
Eiropas Savienības valstis, izpildot EMS konverģences kritērijus un pievienojoties eiro zonai, var rēķināties ar sekojošiem ieguvumiem:
- Vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos.
- Vienota valūta sekmē Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, jo atbilstoši EMS izveides kritērijiem visās dalībvalstīs ir jānodrošina zema inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procenta likmes.
- Vienota valūta ir izdevīga ES patērētājiem, jo sekmē cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu.
- Vienota valūta ir izdevīga tūristiem, jo, ceļojot Ekonomikas un Monetārās Savienības dalībvalstīs, nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistītās komisijas nodevas.
Tā kā jau pašlaik eiro ir nozīmīga loma ārējās tirdzniecības apgrozījumā, Lielbritānijas ieguvumi no pievienošanās eiro zonai un eiro izmantošanas var būt ievērojami. Svarīgākais ieguvums valsts tautsaimniecībai, ieviešot eiro, saistīts ar valūtas riska izzušanu darījumos starp Lielbritāniju un citām ES valstīm. Ar šā riska izzušanu saistītais procentu likmju kritums un ārējās tirdzniecības aktivizēšanās veicina tautsaimniecības izaugsmi. Dalība EMS ir augstākā ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Tā vienlaikus ir arī ES galvenais instruments ekonomiskās politikas pamatmērķu sasniegšanai – stabilai izaugsmei un zemai inflācijai. Kā atzīst Lūkas Tsoukalis (Loukas Tsoukalis), Ekonomikas un Monetārajai savienībai īstenojoties sekmīgi tiks veicināta gan ekonomiski, gan politiski spēcīgāka un integrētāka ES.
2007. gada 18. maijā Eiropas Centrālās bankas prezidents Žans Kolds Trišē (Jean-Claude Trichet) intervijā laikrakstam „Financial Times Deutschland” uzsvēra, ka Lielbritānijai atsakoties no sterliņu mārciņas un ieviešot eiro tiks attīstīts Eiropas vienotā tirgus darbība. Prezidents Trišē uzskata, ka Lielbritānija, kura ir cieši saistīta ar vienoto tirgu, bez kopējās valūtas nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Eiropas Centrālās bankas prezidenta apgalvojumam ir pamats, jo sterliņu mārciņas augstais kurss attiecībā pret citām valūtām būs galvenais faktors Lielbritānijas valdības lēmumā par pievienošanos eiro zonai. Sterliņu mārciņas vērtības pieaugums un prognozējamais procentu likmju kāpums nākotnē var radīt problēmas Lielbritānijas tautsaimniecībā. Sakarā ar to, ka sterliņu mārciņas vērtība ir pārāk augsta attiecībā pret citām valūtām ir izveidojusi uzņēmēju un investoru neapmierinātību. Vairākas lielas kompānijas (piemēram, Hondas prezidenta Takeo Fukui izteikumi) uzsver, ka apsver iespēju vai nu vairāk neinvestēt Lielbritānijā vai arī pavisam pārtraukt uzņēmējdarbību, ja valdība nepievienosies eiro zonai. Savukārt investīciju iztrūkums var radīt bezdarba līmeņa paaugstināšanos, jo trūktu cilvēkiem darbavietu. Bezdarba līmenis Lielbritānijā 2003. gadā bija 3% robežās, bet jau 2007. gadā tas sasniedz 5,4%. Svarīgi atzīmēt arī divus atkarīgi mainīgos. Pirmkārt, Lielbritānijas galvenie eksporta un importa partneri ir ES dalībvalstis (piemēram, Vācija, Francija, Nīderlande, Īrija), kurās norēķina valūta ir eiro. Otrkārt, lieli finansiāli līdzekļi Lielbritānijā tiek ieguldīti mašīnbūves un kuģu būves attīstībā. Savukārt augsts bezdarba līmenis nākotnē var novest pie vispārējā labklājības līmeņa pazemināšanos Lielbritānijā. Lai varētu pārvarēt šo problēmu, prognozējams, ka Lielbritānija ieviesīs eiro, kas uzlabos nosacījumus ārējai tirdzniecībai, investīcijām un līdz ar to ekonomiskajai izaugsmei. Uzņēmēji, kas pašreiz veic norēķinus eiro (skat. atraiskredits-com), valūtas riska likvidēšana nozīmēs ievērojamu izmaksu un risku samazināšanos. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā Lielbritānijas valdība, rūpējoties par valsts tautsaimniecisko attīstību, sabiedrībai piedāvās ieviest eiro, kas atbildīs gan valsts galvenās finansu institūcijas (Treasury) noteiktajiem pieciem ekonomikas kritērijiem (five economic tests), gan nacionāli ekonomiskajām interesēm. Sabiedrībai izprotot ekonomiskās izaugsmes nepieciešamību, Lielbritānija pievienosies eiro zonai aptuveni 3 gadu laikā kopš balsojuma izdarīšanas Parlamentā par labu eiro ieviešanai.
Iesakam iepazīties ar šādu papildus literatūru:
- Baldwin R., Wzplosz C. The Economics of European Integration. 2nd ed. London: The McGraw-Hill, 2006. pp. 380.
- Rittberger V. German Foreign Policy since unification: theories and case studies. Manchester, New York: Manchester University Press, 2001, pp. 81.
- Downs A. Ökonomische Theorie der Demokratie. Tuebingen: J.C.B. Mohr (Paul Siebeck), 1968, S. 48.
- The Guardian Unlimited. An impresive way to say http://politics.guardian.co.uk/euro/story/0,,974314,00.html#article_continue Skatīts: 22.09.2007.
- Svarīgi atzīmēt, ka dalība Valūtas kursa mehānismā II ir pirmais solis uz Eiropas vienotās valūtas ieviešanu, kas sagatavo valsti dalībai vienotajā monetārajā sistēmā. Lai kļūtu par VKM II dalībnieci, valsts veic nacionālās valūtas piesaisti eiro, nosakot valūtas kursu. Eiro piesaistes (centrālais paritātes) kurss tiek noteikts pēc ārvalstu valūtu tirgus kursiem piesaistes brīdī atbilstoši The WM Company/ Reuters spot kotēšanai.
- Polasek, W., Amplatz, C. The Maastricht Criteria and the Euro: Has the Convergence Continued? Vienna: Institute for Advanced Studies. Economic Series 133, 2003. pp. 4-6.
- Christiansen, T. European Integration and Regional Cooperation. In: Baylis, J., Smith, S. The Globalization of World Politics: An Introduction to International Relations. 3rd edition. Oxford: Oxford University Press, 2005. pp. 589-590.
- Tsoukalis, L. Economic and Monetary Union. In: Wallace, H., Wallace, W. Policy-Making in the European Union. 4th ed. Oxford: Oxford University Press, 2000. pp. 177.
- Evans-Pritchard, A. Honda tells UK: Join eurozone or lose (May, 5, 2007) www.telegraph.co.uk Skatīts 22.09.2007.