Līdzšinējā Latvijas pieredze liecina, ka lēmumu pieņemšana bez stratēģiskās analīzes noved ne tikai pie problēmām īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Lai arī politiskā elite jebkurā valstī un arī jebkurš indivīds vienmēr darbojas nepietiekamas informācijas apstākļos, tomēr šādas politikas sekas mēs ļoti labi varam redzēt gan personīgā, gan valsts līmenī. Sākotnēji nenovērtēti attīstības scenāriji, piemēram, Latvijas iedzīvotāju masveida emigrācija uz ārvalstīm pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vēlāk kļūst par vienu no galvenajām rīcībpolitikas problēmām.
Stratēģiskie šoki un to sagatavošanās iespējas
Vai no stratēģiskajiem pārsteigumiem ir iespējams izvairīties ? Diemžēl, nē. Ja aplūkojam jebkuru vēstures posmu 20. vai 21. gs 30 gadu periodā, tad atklāsim, ka pilnīgi visas nākotnes prognozes ilgākā periodā ir izrādījušās nepareizas. Jebkurā no šiem laika posmiem notiek viens, vai vairāki notikumi, kas iepriekš netika prognozēti vai pienācīgi novērtēti. Pirmais pasaules karš, datoru izgudrošana un globāla izplatība, PSRS sabrukums vai 11. septembra notikumi ir daži no šādiem piemēriem. Atskatoties pagātnē mēs varam mēģināt sevi pārliecināt, ka tas bija prognozējams un atrast tam dažādus pierādījumus, taču tas nemazina to, ka tā konkrētajā brīdī šādas iespējamības netika ņemtas vērā.
Lai cik dīvaini tas arī neliktos ne individuālā līmenī, ne sociālajā zinātnē, ne politikā stratēģiskā analīze gandrīz nekad neņem vērā stratēģisko pārsteigumu iespējamību. Lai arī šo notikumu potenciālās sekas un reālā ietekme padara veikto analīzi un nākotnes plānus lielā mērā bezjēdzīgus vai pat kaitnieciskus, tas netiek ņemts vērā. Izņēmums lielā mērā ir militārie stratēģi, kas cenšas paredzēt ne tikai zināmos nezināmos, bet arī nezināmos nezināmos, taču ne vienmēr tas, protams, izdodas vai tiek piešķirti attiecīgi līdzekļi, lai sagatavotos.
Kopumā varam secināt, ka pasargāt sevi no stratēģiskajiem pārsteigumiem pilnīgi nav iespējams, taču varam censties pienācīgi sagatavoties. . Novērotāja izejas pozīcija ir izšķirošais faktors, jo, kas vienam pētniekam/politikas veidotājam/uzņēmējam vai valsts vadītājam var likties kā pārsteigums, otram ir ir paredzama notikumu attīstība. Kad atmesta augstprātība, nākamais solis ir savas ievainojamība apzināšanās un atvērtības palielināšana pret neierastām idejām vai prognozēm. Jebkura ilgtermiņa stratēģiskā analīze vai pat operacionālā analīze bez šādas darbības daudzos gadījumos nebūs vairāk kā pāris grašus vērta.